Grāmatas “Aleksandrs Kalniņš. Dienas piezīmes. 1944 – 1960” atvēršana

Notiek: 7. decembris 12:00 - 13:00
MADONA; Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, lielā zāle

2024.gada nogalē savu ceļu pie lasītājiem sāk 15.divīzijas leģionāra, trimdas latvieša Aleksandra Kalniņa (1911-2003) dienasgrāmata “Dienas piezīmes: 1944-1960” (izdevējs: Hronologeja). Grāmata ir unikāla vēstures liecība, kas aktualizē latviešu karavīra gaitas Otrā pasaules kara noslēgumā gūstekņu nometnē, vēlāk arī t.s. dīpīšu nometnē un mītnes zemēs – Lielbritānijā un Kanādā. Aicinām 7.decembrī plkst.12.00 apmeklēt grāmatas “Aleksandrs Kalniņš. Dienas piezīmes. 1944 – 1960” atvēršanu Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Tikšanās ar biedrību “Hronologeja” un vēsturnieku Kasparu Strodu.

Aleksandrs Kalniņš (1911-2003) dzimis tagadējā Madonas novada Lubānas pagasta “Lapeniekos”. 1944.g. 16.septembrī abi ar brāli Mārtiņu tika ieskaitīti latviešu leģiona 15. ieroču SS grenadieru divīzijā un pēc nedēļas nosūtīti uz Dancigu. 1945.g. maija sākumā viņš tika ievainots netālu no Šverīnas, kur arī ārstējās, vēlāk nonākot gūstekņu nometnēs Putlosā un Zedelgemā, kā arī nometnē Hallendorfā. 1947.g. viņš devās uz Angliju kā laukstrādnieks, 1951.g. apmetās Toronto, un pēc gada iegādājas savu saimniecību Orandžvillē. Latvijas teritorijā palikušos dēlus viņš satika tikai 70.gados, savukārt savu pirmo sievu – 1992.gadā.

Patiesībā, šīs dienasgrāmatas pie mums nonāca, pateicoties Aleksandra Kalniņa tuviniekiem, kas šajās piezīmju burtnīcās saskatīja vērtību un ļāva tajās ieskatīties. Šāda veida vēstures avoti man kā vēsturniekam ir svarīgi ne tikai precīzākas tajos atainoto militāri-politisko procesu izpratnes veicināšanai, bet arī kā nozīmīgs vienas personības pieredzes stāsts, kas ļauj aiz katra notikuma ieraudzīt cilvēku,” atklāj vēsturnieks, biedrības “Hronologeja” vadītājs Kaspars Strods. “Aleksandra Kalniņa dzīvesstāsts ir traģisks, skumjš, taču savā ziņā tā ir arī skaudra liecība par cilvēka spēju piemēroties apstākļiem, izdzīvot, nenolaist rokas, nepadoties izmisumam. Šī dienasgrāmata ir īpaša ne tikai tāpēc, ka rakstīta diezgan ilgu laiku, bet pārsteidz arī tajā paustā emocionalitāte un ikdienas atainojums. Nenoliedzami, šis ir vērtīgs vēstures avots, lai mēs tuvinātos un saprastu tos apstākļus, ar kādiem bija jāsadzīvo tik daudziem tūkstošiem latviešu trimdā, ” atklāj projekta vadītāja literāte Ligija Purinaša. 

Grāmatas izdevējs ir biedrība “Hronologeja”, kas jau līdz šim aktualizējusi individuālo vēstures stāstu nozīmību dažādos mērogos, ļaujot izskanēt līdz šim neizgaismotiem vēstījumiem. Aleksandra Kalniņa dienasgrāmatas “Dienas piezīmes: 1944-1960” atklāšanas pasākumi plānoti 7.decembrī plkst. 12.00 Madonas Mākslas un novadpētniecības muzejā (Skolas ielā 10A, Madonā) un plkst. 18.00 Lubānas pilsētas bibliotēkā (Oskara Kalpaka ielā 2, Lubānā). 

Aleksandra Kalniņa dienasgrāmatas tapšanā piedalījās: zinātniskais redaktors un sastādītājs Kaspars Strods, literārā redaktore un sastādītāja Jolanta Treile,  teksta atšifrētājs Agris Dzenis, mākslinieciskās koncepcijas autors Raivis Nikolajevs, projekta vadītāja – Ligija Purinaša. Īpašs paldies Aleksandra Kalniņa ģimenei par aktīvu iesaistīšanos gan dienasgrāmatas pētniecībā, gan izdošanā! Aleksandra Kalniņa dienasgrāmata “Dienas piezīmes: 1944-1960”  izdota, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), Madonas novada pašvaldības, apvienības “Daugavas Vanagi” finansiālajam atbalstam un individuālajiem atbalstītājiem un ziedotājiem. 





Informāciju iesūtīja: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Signe Prušakeviča, tālr. 64823844

 
 
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Datu privātuma politika · Sīkdatņu politika · Pielāgot sīkdatnes · Piekļūstamības paziņojums