Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madonasnovads.lv/lat/aktualitates?fu=read&id=8309
Noderīga informācija topošo 1.klases skolēnu vecākiem
2019.02.21 14:02
Tuvojoties izlaidumu laikam pirmsskolās, arvien aktuālāks sešgadnieku un septiņgadnieku vecākiem kļūs jautājums – kas jāzina skolēnam, uzsākot 1.klasi? Piedāvājam izvērtēt Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas izglītības psiholoģes Inese Vaniņas apkopoto informāciju par topošajam 1.klases skolēnam nepieciešamajām zināšanām, prasmēm dažādās jomās, kā arī ieteikumus vecākiem.
- Sociālās iemaņas un personības
attīstība
- Ir draudzīgs, iesaistās rotaļās
kopā ar citiem bērniem.
- Spēj kontaktēties ar
vienaudžiem un pieaugušajiem.
- Prot darboties kolektīvā
saskaņā ar citiem.
- Apzinās savu piederību
noteiktam dzimumam.
- Nosauc savu vārdu, uzvārdu.
Prot stāstīt par sevi un ģimeni.
- Zina emociju izpausmes veidus (
prieku, sajūsmu, bēdas ), spēj kontrolēt savu uzvedību atbilstoši
situācijai.
- Prot dalīties ar rotaļlietām.
- Prot sagaidīt savu kārtu, lai
izteiktu savas domas un pamatotu savu izvēli.
- Prot izteikt savu lūgumu,
vērsties pēc palīdzības un palīdzēt otram.
- Ievēro kultūrhigiēniskās normas
( tur kārtībā savu apģērbu, apavus, saudzē un sargā savas personiskās
mantas ).
- Organizē savu darba vietu,
uztur tajā kārtību.
- Iepazīstināšana ar apkārtni,
dabu un sabiedriskās dzīves norisēm
- Izrāda interesi un vēro tuvāko
apkārtni un dabu, prot vērot.
- Izrāda interesi par
nepazīstamām lietām un parādībām.
- Prot nosaukt lietas, objektus
tuvākajā un tālākajā apkārtnē.
- Izveidojusies pozitīva
attieksme pret dabu, vēlas palīdzēt dzīvām radībām.
- Ir elementāra izpratne par
dzīvo un nedzīvo dabu.
- Saskata un izprot
likumsakarības dabā un cilvēku dzīvē.
- Vēro laika apstākļus, saprot
jēdzienus attiecībā uz laika apstākļiem.
- Izveidojies sākotnējs
priekšstats par savu pilsētu un Latviju, pazīst nacionālo simboliku.
- Ir priekšstats par svētkiem, to
svinēšanu, tradīcijām.
- Ir izpratne par drošību uz
ielas, mājās un darbā.
- Valodas attīstība, lasītprasmes
pirmsākumi
- Labprāt iesaistās sarunās, ar
bērniem un vienaudžiem, atbild uz jautājumiem un uzdod jautājumus arī
pats, prot ieklausīties citu teiktajā.
- Prot regulēt balss stiprumu,
runas tempu un izprot intonatīvo runu.
- Prot pareizi nosaukt apkārtnē
esošās lietas un parādības, prot tās raksturot un paskaidrot lietojumu.
- Prot pastāstīt par sevi, savu
ģimeni un tuvāko apkārtni.
- Veido gramatiski pareizus
teikumus, saskaņojot vārdus dzimtē, skaitlī, locījumā.
- Runā lieto vienkāršus un
saliktus teikumus.
- Atstāsta zināmas pasakas,
atceras zināmas tautas dziesmas, dzejoļus.
- Secīgi stāsta par attēlu,
sižetisko attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību.
- Spēj turpināt cita bērna
iesāktu stāstu.
- Ieinteresēti klausās stāstīto
un lasīto, iesaistās sarunās par dzirdēto.
- Attīstīta fonemātiskā dzirde.
Saklausa un var nosaukt skaņu vārda sākumā, vidū un beigās. Saklausa skaņu
secību vārdā, spēj tās nosaukt.
- Izprot skaņas un burta saikni,
sāk lasīt vienkāršus (1-2 zilbju) vārdus, saprot izlasīto (veicināt
lasītprasmes attīstību).
- Izrāda interesi par grāmatu,
drukāto tekstu un burtiem.
- Spēj atstāstīt.
- Matemātiskie priekšstati
- Spēj skaitīt 10 apjomā (uz
priekšu un atpakaļ).
- Attīstīta izpratne par
skaitļiem un tiem atbilstošiem cipariem līdz 10.
- Spēj noteikt priekšmetu
atrašanās vietu, lielumu, formu, krāsu un skaitu.
- Praktiski darbojoties, izprot
darbības ar skaitīšanu un atņemšanu.
- Risina vienkāršus teksta
uzdevumus praktiski darbojoties.
- Izprot jēdzienus vakar, šodien,
rīt; nosauc dienas pareizā secībā un izrāda interesi par kalendāru.
- Atpazīst un prot nosaukt
ģeometriskās figūras, saskata tās apkārtējā vidē, prot ar tām praktiski
darboties.
- Orientējas plaknē un telpā.
- Ir priekšstats par pulksteni.
- Mēra ar nosacītiem mēriem,
izdara elementārus secinājumus.
- Salīdzina priekšmetus, tos
grupē, klasificē, liek pa pāriem un kārto pēc noteikta uzdevuma.
- Lieto matemātiskos jēdzienus (
puse, vairāk, mazāk, daudz, maz, tik pat).
- Tēlotājdarbība zīmēšana,
gleznošana, aplicēšana, veidošana, rokdarbi
- Pareizi tur zīmuli, otu,
krītiņus u.c. un darbojas ar iepazītiem darba piederumiem un
instrumentiem.
- Spēj izmantot vienā darbā
dažādus materiālus un tehnikas.
- Zīmē, glezno, veido patstāvīgi un
izrāda vēlmi attēlot vēroto vai piedzīvoto ar tēlotāj darbības
paņēmieniem.
- Patstāvīgi izvēlas materiālus
darba veikšanai.
- Iepazīst mākslas darbus
apkārtējā vidē.
- Veido no plastilīna, māla,
mīklas, smiltīm, ūdens un citiem veidošanas materiāliem.
- Darbojas ar dabas materiāliem,
izmanto rokdarbos, aplicēšana.un mākslinieciski veido darbu.
- Prot locīt, rullēt, satīt
dažādus materiālus, tin un pin, darbojas ar dziju un audumu.
- Darbos spēj parādīt fantāziju.
- Fiziskā attīstība
Lielā
motorika
- Apzinās savu ķermeni.
- Izrāda interesi un vēlmi aktīvi
darboties. Kontrolē un koordinē kustības. Apzinās telpu un objektus. Lec
ar uzdevumu. Skrien.
- Solo izpildot dažādus papildus
uzdevumus ( ar tempa maiņu, ar pietupieniem, palecieniem). Rāpjas.
- Met un ķer bumbu.
- Spēj noturēt līdzsvaru uz
līdzsvara sola, vingrošanas sienas. Pats šūpojas.
- Kāpj pa kāpnēm, mainot kājas.
Spēj uzsākt vai pārtraukt darbību pēc signāla.
- Ievēro spēles noteikumus.
Mazā
motorika
- Saskaņo roku un acu kustības.
- Pareizi tur pirkstos dažādus
rakstāmpiederumus.
- Pareizi tur šķēres un griež.
- Attaisa un aiztaisa
rāvējslēdžus, pogas, sasien un atsien lentas, auklas.
- Plēš papīru, mīca mīklu, prot
locīt.
- Mūzika
- Ir pieredze klausīties mūziku,
ievērojot noteiktu uzdevumu.
- Atdarina kustības, apzinoties
savu ķermeni.
- Izmanto kustības vai dziesmas
mūzikas tēla atklāšanā.
- Dzied un piedalās rotaļās.
- Ir apguvis dažādus deju soļus.
- Patīk dziedāt arī ārpus mūzikas
nodarbībām.
- Uztver un reproducē ritmu.
Bērnam
nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas
Zināšanas
par:
- dažādiem drošības noteikumiem;
- to, kā rūpēties par savu
veselību ikdienā;
- savām tiesībām un pienākumiem;
- pieklājīgas uzvedības
noteikumiem.
Prasmes:
- sadarboties ar bērniem un
pieaugušajiem;
- novērot apkārtni, izmantojot redzi,
dzirdi, tausti un ožu;
- sakārtot darba vietu pirms un
pēc darba;
- piedalīties valsts svētku un
gadskārtu tradīciju atzīmēšanā;
- lietot darba piederumus
(grieznes, rakstāmpiederumus, lineālu u.c.);
- iesaistīties dialogā par
konkrētu tematu;
- stāstīt par redzēto, dzirdēto
un sajusto, izmantojot savu pieredzi un novērojumus;
- uztvert dzirdētu tekstu
(pasakas, mīklas, skaitāmpantiņi, bērnu dzejoļi, stāsti) saturu;
- ar sapratni lasīt vārdus un
vienkāršus teikumus;
- rakstīt vārdus un īsus
teikumus;
- apgūt praktiskus klausīšanās un
runas pamatus latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmās);
- rakstīt un lasīt skaitļus no 0
līdz 20;
- risināt vienkāršus vienas
darbības uzdevumus ar saskaitīšanu un atņemšanu 10 apjomā;
- saskaitīt, atņemt, salīdzināt
un modelēt skaitļus 10 apjomā;
- pazīt ģeometriskās figūras
(punkts, līnija, riņķis, trīsstūris, četrstūris, kvadrāts, piecstūris);
- palīdzēt sakopt apkārtējo vidi;
- dziedāt dziesmas;
- zīmēt pēc pieredzes un veidot
citus radošus darbus;
- ievērot galda kultūru,
- izmantot apgūtās prasmes
ikdienas situācijās un radošā darbībā.
Bērns ir
gatavs skolai, ja viņam ir priekšstats par tās ikdienu.
- Izpratne par skolu, mācību
darbu un skolas dienas kārtību.
- Vēlme iet uz skolu, lai mācītos
(lasīt, rakstīt, rēķināt, zīmēt utt.).
- Griba ievērot noteikumus un
kontrolēt savu uzvedību.
- Spēja lūgt palīdzību un prasme
pajautāt konkretizējošu jautājumu.
- Prasme rēķināties ar cita
viedokli un interesēm.
- Spēja izteikt savu viedokli un
aizstāvēt to.
- Paradums veikt darbu kārtīgi
pēc parauga un līdz galam.
- Pašapkalpošanās prasmes un
pašorganizēšanās prasmes (spēja pašam sakārtot savu mācību vietu u.c.).
- Cieņa pret pieaugušajiem un
draudzīgas attiecības ar klasesbiedriem.
- Izpratne par apkārtējās
pasaules norisēm.
Izmantotais
informācijas avots: http://apollo.tvnet.lv/zinas/kas-jazina-skolenam-uzsakot-1-klasi/376384
IESPĒJAMIE
VECĀKU JAUTĀJUMI:
- Kā bērns risina konfliktus?
Skolai
gatavs bērns spēj vienoties, nevērtē dzīvi tikai no pozīcijām „es”, „man”.
- Cik veiksmīgi bērns veido
attiecības ar vienaudžiem?
Skolai
gatavs bērns cenšas ievērot noteikumus, pats ierosina spēles, spēj iesaistīties
citu izdomātajās rotaļās , prot piekāpties un ,ja vajag, pastāvēt par savu
viedokli.
- Vai bērns ir emocionāli
stabils?
Skolai
gatavs bērns spēj kontrolēt savas emocijas, „neuzsprāgst”, ja kaut kas nepatīk
(protams, reizēm katram gadās), neraud par katru sīkumu vai aizrādījumu.• Vai
bērns ievēro uzvedības normas?
Skolai
gatavs bērns prot pateikt „lūdzu” un „paldies”, arvien biežāk cenšas klausīties
un nepārtraukt sarunu biedru.
- Kā bērns veido savu runu
saskarsmē ar citiem bērniem?
Skolai
gatavs bērns veido paplašinātus teikumus, nevis savirknē tikai divus vārdus.
Viņš spēj formulēt domas- pastāstīt par sevi, savu ģimeni, dzīvesvietu, mammas
un tēta profesijām, arī par sev svarīgiem notikumiem- kur bijis, ko redzējis,
kas vislabāk paticis.
- Vai bērns spēj sevi motivēt
darbam un pabeigt to?
Skolai
gatava bērna uzmanību nenovērš katrs troksnis, viņš prot iedarbināt tīšo
uzmanību, t.i., koncentrēties, izmantojot gribasspēku. Kad darbiņš apnicis, ar
bērnu iespējams vienoties, piemēram, pasakot- „uzvilksim vēl pāris apļus un tad
beigsim”.
- Vai bērns spēj parūpēties par
savām mantām?
Skolai
gatavs bērns pats izmazgā un noliek vietā otas, saloka (vismaz nedaudz) sporta
tērpu, pats ģērbjas, saliek biksēs kreklu, aizpogā pogas, aizvelk
rāvējslēdzēju, aizsien kurpju auklas.
- Vai bērns jau lasa un velk
burtus?
Beidzot
bērnudārzu, bērnam jāpazīst burti un jāprot sasaukt kopā zilbes. Bērnu
sagatavotības līmenis ir dažāds: viens lasa tekoši, cits tikko burto.
Skolotājas tam parasti ir gatavas-sadala bērnus grupās, un katram tiek uzdevums
pēc viņa spējām.
- Vai bērns ir drosmīgs un
pašapzinīgs
Skolai
vairāk sagatavojies ir bērns , kura vecāki viņam nav nodevuši informāciju par
savu negatīvo pieredzi, piemēram, kā pašiem klasē nav veicies ar draugiem, cik
slikti padevusies matemātika utt., piebilstot- „Tev droši vien ies tāpat…”
Ja bērnu
noskaņo negatīvi, tas viņam atņem drosmi un pārliecību par sevi.
IETEIKUMI
VECĀKIEM:
- Ticēt bērna attīstības un
varēšanas potenciālam, viņa dotībām un talantiem, panākumiem, personības
stiprajām pusēm.
- Dot bērnam iespēju pašam
pieņemt lēmumus un arī atbildēt par tiem.
- Palīdzēt bērnam tikai tad, kad
viņš vēl kaut ko neprot darīt, bet nedarīt to viņa vietā.
- Saprast, kas bērnam vēl ir
grūti konkrētajā situācijā, viņu atbalstīt, iedrošināt un palīdzēt
pārvarēt grūtības.
- Ievērot panākumus un uzslavēt
par tiem, pateikt, kas vēl nepadodas.
- Uztvert katru bērna neveiksmi
kā iespēju iemācīties ko jaunu.
- Saskaņot savas un bērna
intereses.
- Mīlēt savu bērnu ar viņa
vājībām, grūtībām, veiksmēm un neveiksmēm.
Es drīkstu
nevarēt.
- Svarīgi atcerēties-
septiņgadnieks drīkst nevarēt .Taču to, ko bērns nevar, vajag
trenēt, vingrinoties kopā ar viņu. Ja bērns mēģina un viņam izdodas
arvien labāk, vecāki var neuztraukties- viss būs kārtībā, mazais ir gatavs
mācīties.
Izmantotie
informācijas avoti:
http://apollo.tvnet.lv/zinas/kas-jazina-skolenam-uzsakot-1-klasi/376384
ftp://ozolniekuvsk.lv/comregprojekts/toposajiem_pirmklasnieku_vecakiem.pdf