Šī lapa ir izdrukāta no Madona.lv
Interneta adrese:
https://madonasnovads.lv/lat/aktualitates-pasvaldiba?fu=read&id=7863

Starptautiska pieredze Eiropas Savienības institūcijās ne tikai Briselē

2018.08.29 15:33

Briselē: Jaunieceltais Eiropas Savienības (ES) Personāla karjeras vēstnieks Uldis Šalajevs aicina interesentus no Latvijas aktīvāk pieteikties unikālai starptautiskas pieredzes iegūšanai praksēs vairāk nekā 30 dažādās ES institūcijās un aģentūrās ne tikai Briselē, Luksemburgā un citās ES dalībvalstīs, bet arī praksēm Rīgā.

Eiropas Komisijas (EK) apmaksātās 2019.gadā no 1.marta līdz 31.jūlijam prakses pieteikuma termiņš ir jau š.g. 31. augusts, savukārt Eiropas Parlamentā – līdz 30.novembrim.

Vai vēlaties strādāt ES iedzīvotāju labā ES institūcijās vai aģentūrās kādā no 27 ES dalībvalstīm vai citviet pasaulē kādā no 139 ES delegācijām un būt par vienu no ES iestāžu praktikantiem, kuri veic līdzīgus ikdienas uzdevumus kā ES ierēdņi, plānojot, ieviešot un uzraugot ES nozaru politikas? Esat gatavs strādāt daudzkultūru komandā un pastāvīgi uzlabot savas zināšanas, lai tās vēlāk izmantotu arī Latvijā? Jums ir iegūts vismaz bakalaura grāds?

"Lai strādātu starptautiskā vidē, jauniešiem ir ne tikai jāpārvalda ļoti labi vairākas svešvalodas, bet arī jāprot analizēt daudz dažāda veida informāciju, pielietojot kritisku domāšanu, ir jāspēj ātri pielāgoties mainīgajai darba videi un tirgus prasībām, prasmei strādāt multikulturāla vidē un īsā laika periodā sniegt radošus, ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi vērstus problēmas risinājumus", uzsver ES Personāla karjeras vēstnieks Uldis Šalajevs. "Labas un vairāku svešvalodas zināšanas, tieši iegūtā profesionāla vidējā un augstākā izglītība,  atbilstoša darba pieredze un brīvprātīgais darbs dažādās NVO saistībā ar ES izglītības un jaunatnes politikām bija veiksmes atslēgas pamatā, lai saņemtu uzaicinājumu stažēties Eiropas Parlamentā Briselē 2009.gadā. Tā arī iesakās mana starptautiskā karjera, pašreiz strādājot teju 10 gadus 500 miljonu iedzīvotāju labā ikdienu!", atceras ES Personāla karjeras vēstnieks Uldis Šalajevs.

Vairāk nekā 30 ES iestādes un aģentūras Briselē, Luksemburgā un citās ES dalībvalstīs regulāri piedāvā interesentiem apmaksātas prakses iespējas. Arī Rīgā ir iespējams interesentiem stažēties Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas birojā (EPIB), EK pārstāvniecībā, un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādē (BEREC).

Stažiera kandidātam uz apmaksātām praksēm pieteikšanās brīdī ES iestādēs un aģentūras ir jāatbilst šādiem minimāliem kritērijiem – ir diploms vai sertifikāts par iegūto augstāko izglītību (vismaz bakalaura grāds), ir pilngadīgs (vismaz 18 gadi). Kandidātiem ir ļoti labi jāpārvalda vismaz 2 no ES oficiālajām valodām (piem., angļu, franču vai vācu), un viņi nedrīkst būt iepriekš nostrādājuši ilgāk par 2 secīgiem mēnešiem kādā ES iestādē vai struktūrā. Iepriekšējā profesionālā darba pieredze ES institūcijās nav nepieciešama.

Stažieru kandidātiem ir uz katru no konkrētajiem prakses piedāvājumiem jāsagatavo īsa motivācijas vēstule un EuroPass CV, tajā norādot arī atbilstošu darba pieredzi, ja tāda ir (t.sk arī pilna laika brīvprātīgais darbs). Atkarībā no ES iestādes un aģentūras, stažieri strādā apmēram 8 stundas dienā 40 stundu nedēļā un tās piedāvā ap €1200 mēnesī uzturēšanās pabalstu sadzīves ikdienišķu izdevumu segšanai. Stažieru kandidāti var pieteikties uz vairākām potenciālām prakses vietām vienlaicīgi, kā arī atkāroti, ja kandidāts netika izvelēts attiecīgajā kārtā. ES iestādes un aģentūras stažieru atlasē var veikt īsas intervijas ar kandidātu pa tālruni. ES institūcijas savā darbā piemēro vienlīdzības iespēju principu, apkarojot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Latvijas iedzīvotāju vēlme stažēties ES institūcijās, aģentūrās un ES delegācijās ir salīdzinoši maza. Uz 2018.gada 1.oktobri, praksēm Eiropas Komisijā ('Blue Book' stažieri) pašreiz ir atlasīti 7 stažieri no 45 pieteikumiem no Latvijas, savukārt kopumā lielākais pieteikumu skaits parasti ir no Itālijas (2014.g. pavasarī - 4408 kandidāti, savukārt š.g. martā – no 1781 pieteikumiem tika atlasīti 73 kandidāti). Parasti mazākais pieteikumu skaits ir no Maltas (uz š.g. 1.oktobri, no 20 pieteikumiem tika atlasīti 7 kandidāti).

Š.g. jūlijā Eiropas Savienības Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) iecēla latvieti Uldi Šalajevu par ES Personāla karjeras vēstnieku.


PAPILDUS INFORMĀCIJA:

Katru gadu ES prakses programmas piedāvā aptuveni 1200 jauniešiem iespēju uzlabot profesionālās iemaņas, pilnveidoties un padziļināt zināšanas par ES. Vairums ES iestāžu jaunajiem augstskolu (vismaz bakalaura grāda ieguvušajiem) absolventiem piedāvā prakses programmas, kas parasti ilgst 3-5 mēnešus. Prakse, ko var iziet visdažādākajās jomās, sniedz labu ieskatu ES iestāžu darbā. Darba saturs lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā dienesta, un aptvertās jomas ir ļoti dažādas. Piem., atlasītais stažieris varēs strādāt ar ES digitālās komunikācijas tīklu un tehnoloģiju, izglītības, zinātnes, izpētes un inovācijas, veselības, lauksaimniecības, reģionālā attīstības politikām, ES konkurences tiesību, cilvēkresursu, vides politikas, komunikācijas un daudzās citās ES politikas jomās. Atlases procedūras praksēm organizē katra ES iestāde vai aģentūra atsevišķi. Prakses laikā gūtā pieredze tālāk varētu noderēt arī savas valsts attīstībā atgriežoties pēc praksēm mājup, jo stažēšanās iespējas ES iestādēs negarantē pieņemšanu darbā pēc prakses termiņa beigām.

Daži prakšu piemēri:

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) Prakses dienesta datiem, vairāk nekā 60% no visiem pieteikumiem ir interesenti vecumā no 25 līdz 30 gadiem, t.sk. ar maģistra (64% gadījumi), bakalaura (31%) un doktora grādu (4%). Tāpat arī EK atlasītajiem stažieriem laikā no 2015. līdz 2017.gadam 98% gadījumā ir gan iepriekšējā darba, gan arī ERASMUS pieredze. Populārākie EK atlasīto stažieru profili iegūtā augstākā izglītība jurisprudencē (20% gadījumi), ekonomikā (9%), starptautiskās attiecības (8%), politikas zinātnēs (5%), attīstības sadarbībā (4%). No EK atlasītajiem stažieriem, lielākā daļa (53%) stažieri bija pieteikusies tikai vienu reizi, savukārt vairāk nekā 4 reizes – 3% gadījumos. EK ir lielākais darba devējs attiecībā pret pārejām ES institūcijām, tā kopumā nodarbina vairāk nekā 32 100 darbinieku (Briselē - 67% un Luksemburgā - 12%; citās ES valstīs – 11%, un ārpus ES – 12%). Saskaņā ar EK[1] datiem, š.g. sākumā EK strādāja 270 jeb 0.8% Latvijas pilsoņu skaits no kopējā (32 196) EK strādājošo skaita. EK mazākais jeb 2.2% darbinieku īpatsvars ir jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem.

Robēra Šūmana vārdā nosauktā prakse Eiropas Parlamentā (EP). R.Šūmana vārdā nosauktās prakses mērķis ir sniegt ieguldījumu ES pilsoņu izglītībā, kas saistīta ar ES, un ieskatu EP darbā. Kopumā, katru gadu EP atlasa ap 900 stažierus no 21 tūkstošiem pieteikumiem. Pieņemšanas darbā un atlases procedūras ir pielāgotas tā, lai arī kandidātiem ar invaliditāti būtu sniegtas iespējas pieteikties un atlases gadījumā arī stažēties EP.

ES Personāla karjeras vēstnieks

2010.gadā Eiropas Savienības Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) uzsāka iniciatīvu informēt sabiedrību par karjeras iespējām ES iestādēs, tādejādi iedrošinot ap 12-15 sabiedriski aktīviem ES institūciju darbiniekiem viņu brīvajos brīžos sniegt informāciju interesentiem par prakses un darba iespējām ES institūcijās un iestādēs. EPSO ES personāla karjeras vēstnieku atlasē ņem vēra indivīda nacionālo piederību, darba specifiku un amata pakāpi.

Mecenāts Uldis Šalajevs, Vidzemnieks no Madonas novada, regulāri no 2012.gada sniedz bezmaksas vieslekcijas par prakses iespējām ES iestādēs un aģentūrās, ka arī vada nodarbības interesentiem par ES pastāvīgo ierēdņu EPSO testiem darbam ES institūcijās. U.Šalajevs ir stažējies Eiropas Parlamentā 2009.-2010.gadā un vēlāk strādājis ES diplomātiskajā dienestā (EEAS) Briselē. Kopš 2013.gada strādā Eiropas Komisijā Briselē, ikdienā komunicējot angļu, vācu, franču un krievus svešvalodās. Pateicoties nodibinājuma "Vītolu fonda" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Senāta piešķirtajām stipendijām, 2007.gadā viņš ir ieguvis augstāko profesionālo bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās LLU Jelgavā. Jaunietis ir arī studentu apmaiņas Erasmus programmas ietvaros 2005.gadā studējis Avans Universitātē Nīderlandē.

Plašāk:


Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa