2015.11.10 09:47
Visi, kuri vasarā savās ikdienas gaitās devās gar Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu, bija pamanījuši, ka ap to notiek liela rosība - tiek rakts, bērts, grābts un stādīts. Pazuduši krūmi un metāla žogs, bet no jauna izveidoti apstādījumi, kā arī betonā atliets uzraksts ar skolas nosaukumu.Jautāju mākslas skolas direktorei Kristīnei Šulcei - Kāpēc šādas pārmaiņas?
Pirms diviem gadiem, stājoties mākslas skolas direktores amatā nācu ar savu vīziju, kurā bija iekļauti vairāki punkti - gan saimnieciskie, gan radošie. Solīto vajag pildīt, iespēju robežās esmu centusies iecerēto īstenot.
Pagājušā gadā tika nomainīts ēkas jumts, kas uzlaboja ēkas ārējo izskatu un arī vairs neesam piedzīvojuši lietus gāzes iekštelpās. Tagad tas jau aizmirsies, ka pusgadu pagājušajā mācību gadā mācības nevarēja notikt skolā.
Uz tagadējo ēku mākslas skola atnāca pirms 20 gadiem. Pirms tam šeit bija kara komisariāts, kas vienai daļai sabiedrības saistās ar militārajiem spēkiem, arī ar nepatīkamām atmiņām.
Vietas auru nav viegli mainīt. Nepietiek ar to, ka šeit ir pavisam cita iestāde, radošums un māksla. Domāju, ka vecais žogs atgādināja par pagātni un radīja nepieejamības, noslēgtības sajūtu. Taču spert izšķirošo soli nebija viegli, jo vajadzēja zināt, ko darīsim tālāk, kāda būs darbu secība. Tāpēc jau pagājušajā rudenī bijām A/S Latvijas Valsts mežu struktūrvienībā “Kalsnavas arborētums” un uzsākām sarunas ar LVM “’Sēklas un stādi” direktora vietnieci ražošanas jautājumos - Laimu Zvejnieci. Pateicoties atsaucībai skola dāvinājumā saņēmusi vairākus desmitus augu stādus.
Rakstījām vairākus projektus, atbalstu ieguvām uzrunājot SIA “Cemex” pārstāvjus, uzņēmums sponsorēja savu produkciju – betonu. Projektu izstrādāja arhitekts Jānis Liepiņš un Madonas būvvaldes arhitekts Augusts Apinis. Stādījumu plānojumu projektēja novada vides arhitekte Agnese Silupa. Atbalsta sienu izgatavoja SIA “Zaļā māja Cesvainē”.
Paldies visiem atbalstītājiem, palīgiem un it īpaši Madonas pilsētas uzturēšanas dienestam, jo bez dienesta palīdzības un darbīgajām rokām, nebūtu bijis iespējams tik īsā laikā veikt stādījumus un sakop teritoriju.
Priecājamies, ka novadam ir sava vides arhitekte, cilvēks ar profesionālu redzējumu. Visiem mums šis projekts bija liels izaicinājums, tas ir arī viens no lielākajiem stādījumiem, kas pilsētā šogad izveidots no jauna!
Jau gadu esam pieejami, kā tūrisma objekts Madonas pilsētā, tāpēc domājam, ka jaunais skolas veidols gan iepriecinās, gan iepazīstinās iedzīvotājus un pilsētas viesus ar Madonas novadā - Kalsnavā augušajiem stādiem.
Skolas infrastruktūras sakārtošanā ieguldīts darbs un rezultāts ir acīmredzams. Kāda ir J.Simsona mākslas skolas nākotnes vīzija?
Lielākie ieguldījumi ir notikuši, pamata lietas ir sakārtotas, ēka ir ieguvusi jaunu elpu – izskatu, tagad varam sākt domāt par rotājumiem! Par kādu odziņu! Gribētos apstādījumus papildināt ar interesantiem vides objektiem, skulptūrām, pagalmā izveidot radošu atpūtas vietu bērniem, interesantus soliņus, izveidot vidi, kura rosina gan pakustēties, gan pasapņot. Ļoti labi, ka pie kultūras nama ir zirnekļa šūpoles, estrāde, bet šo vietu, pāreju no Mākslas skolas uz Jauniešu centru un kultūras namu, varētu turpināt papildināt.
Madonas pilsētvide ir pateicīga, lai veidotu laikmetīgus, mūsdienīgus pilsētvides objektus, jo pilsēta ir jauna, sakopta, nav iezīmēts kāds konkrēts rokraksts, materiāls, kuram būtu jāpakļaujas, vai jāpapildina. Būtiski ir arī atbalstīt vietējos māksliniekus, talantīgus jauniešus un viņu idejas, tad prieks un ieguvums pilsētai kopumā būs divkāršs. Piederības saikne radīsies kā māksliniekam, tā iedzīvotājiem. Taču tas nav vienas dienas jautājums, prasa laiku, kā arī finansiālos ieguldījumus izglītībā un cilvēkos ilgtermiņā, bet ieguldījums domāšanā jau vienmēr atmaksājas.
Vai arī mākslas skolas iekštelpās gaidāmas pārmaiņas?
Mūsu šā brīža moto- ņemt nost, nevis likt klāt. Pamazām atjaunojam koka grīdas segumu telpās- vasarās ņemam nost eļļas krāsu, slīpējam un lakojam. Kokam ir sava burvība, īpaša noskaņa un smarža.
Esam apvienojuši vairākas telpas, lai iegūtu plašākas klases. Pirms tam dažas telpas bija tik mazas, ka tur strādājām ļoti saspiesti. Aktuāla problēma visos laikos ir bijusi darbu, materiālu uzglabāšana, tāpēc, lai sakārtotu darba vidi esam izgatavojuši vairākus koka plauktus.
Vai mainījies arī mācību darbs?
Turpinām darbu pie programmas sakārtošanas no 5 gadu uz 7 gadu mācību programmu. Tas nozīmē, ka bērni ar mākslas pasauli sāk iepazīties ātrāk un skolu apmeklēt jau no 8 gadu vecuma, nevis 10, kā iepriekš. Darbojas arī sagatavošanas grupa, kuru apmeklē bērni no 6-7 gadu vecumam, ir arī jaunāki.
Interesi par iespējām mācīties mākslas skolā izrāda arī pieaugušie un vidusskolas vecuma bērni, piemēram, tādi kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar radošām sfērām - arhitektūru, datorgrafiku, modes dizainu un citām, vai vienkārši pazīmēt savam priekam.
Plānā ir piedāvāt apmācības vidusskolas vecuma jauniešiem, gan ar priekšzināšanām, gan arī tiem, kuriem interese par mākslu radusies vidusskolā. Tam gan mums būtu nepieciešamas papildus telpas kādā no pilsētas skolām.
Šis gads ir mākslas skolas jubilejas gads un aizritējis dibinātāja J.Simsona zīmē.
Jubilejas gads aizritējis notikumiem un emocijām bagāts. Februārī organizējām „Madonas dizaina dienu” un modes skati „Karaliskā roze”, kas parādīja bērniem, ka māksla ir tālejoša un ar to var saistīt nākotnes profesiju. Aprīlī izdevām mākslas, kurā reproducētas skolas pirmā direktora gleznas. Ar Madonas novada pašvaldības atbalstu un sadarbībā ar mūziķi Edmundu Vestmani studijā ierakstīta skolas himna ar Jāņa Simsona vārdiem, to iedziedājusi trompetiste Jete Strazdiņa kopā ar dziesmas mūzikas autoru Raimondu Lapkašu. Visu oktobri Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs varēja apskatīt izstādi „J. Simsona Madonas mākslas skolai-40” , kurā izstādīti skolas pastāvēšanas laikā tapušie audzēkņu diplomdarbi.
Viens no maniem lielākajiem uzdevumiem kā skolas direktorei, ir stāstīt par Jāni Simsonu bērniem- par to ko viņš ir izdarījis, kādas bija viņa vērtības, uzskati un kāpēc skola nosaukta viņa vārdā. Vairāku stundu garumā skolas vēsturi prezentējām skolas jubilejas pasākumā “Gaismas aicinājums”. Kopā ar video operatoru Kārli Kumsāru un žurnālisti Inesi Elsiņu ir izveidota video filma, sadarbībā ar animatori Daci Liepu izveidota bērnu animācijas filmiņa. Šobrīd turpinām darbu pie skolas bukleta izdošanas, kopā ar jauno fotogrāfi Laimu Kalniņu turpinās darbs pie skolas noslēguma darbu fotografēšanas un apkopošanas.
Šķiet, ka mākslas skola Madonā šogad kļuvusi atpazīstamāka un pamanāmāka, par to paldies jāsaka Tev.
Madonas mākslas skola visos laikos ir bijis piemērsun iedvesmas avots daudziem mākslas censoņiem, tajā skaitā arī man. Māksla dod prieku, rada skaistumu, aizrauj. Ja dalies ar savām idejām, iekšēji kļūsti bagātāks un iespējas tikai vairojas. Skolā esam daudzi skolotāji, ar savu pieredzi un padomu varam saīsināt kādas mākslinieciskas problēmas ceļu, visiem kuri sper pirmos soļus šajā aizraujošajā piedzīvojumā. Tāds ir mūsu Aicinājums, būt māksliniekiem un skolotājiem, tāpēc vēlamies sadarboties un kopā īstenot dažādas radošas ieceres!
Edīte Miķelsone
Raksts publicēts "Madonas novada Vēstnesī", novembra numurā.