2011.05.26 10:20
Aprīļī 20 skolēni un jaunieši 2 skolotāju pavadībā devās ikgadējā tradicionālajā apmaiņas braucienā uz Vaiji Vācijā. Madonas novadu pārstāvēja Viktorija Zimeta, Amanda Prusakeviča, Māra Lieplapa, Ineta Karavaičuka, Pauls Blumbergs, Zane Radžēle, Agate Anusāne, Jānis Gruduls, Mārcis Baltiņš, Kārlis Liberts, Elva Palde, Lāsma Dumerāne un grupas vadītāja Jolanta Pabērza. Jauniešiem šis ceļojums bija godam nopelnīts par dažādiem sasniegumiem: panākumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, ārpusstundu nodarbībās, uzvarām sporta sacensībās. Agatei Anusānei šī bija jau ceturtā reize, kad viņa devās uz Vaiji, tieši no viņas arī mēs, pārējie, jau zinājām, ka mūs sagaida brīnišķīgs piedzīvojums ar neaizmirstamiem notikumiem.Ceļojumā devāmies ar SIA „Ripo” labākajiem šoferīšiem Jāzepu un Jāni. Divas naktis turpceļā un atpakaļceļā pavadījām autobusā, bet šīs nosacītās grūtības pārvarējām labi. Jauniešiem bija iespēja savstarpēji iepazīties, sadraudzēties. Skanēja dziesmas, smiekli, visapkārt valdīja pozitīva gaisotne. Polijā deviņu stundu garumā varējām iepazīt Varšavas vecpilsētu, atpakaļceļā – Varšavas pilsētas centrālo daļu.
2.aprīļa agrā pēcpusdienā iebraucām Vaijē. Pie Lēstes skolas mūs sagaidīja trīs vācu skolotāji un viesģimenes. Bijām patīkami pārsteigti, ka tikām sveikti ar rozēm un īpaši sagatavotu programmiņu tālākajām dienām. Novakars un nākamā diena jau mūsu skolēniem un jauniešiem bija jādzīvo viesģimenēs. Atsauksmes par ģimeņu dienu bija tikai labākās, kāds kopā ar ģimeni ar riteņiem brauca apskatīt Brēmenes skaistākās vietas, kāds uz Brēmenes zinātnes centru „Universum”, cits uz Botānisko dārzu, vēl cits spēlēja boulingu, apmeklēja restorānu, piedalījās kā skatītājs sporta deju sacensībās. Tā bija diena, kad vislabāk varēja izbaudīt vācu cilvēku mentalitāti, iepazīt viņu sadzīvi.
Viena diena bija atvēlēta braucienam uz Brēmeni. Gida pavadībā iepazinām Vācijas ziemeļrietumu metropoli, visā pasaulē pazīstamo Brēmenes muzikantu dzimteni. Ievērojamā Rolanda statuja, Rātsnams Vēzeres renesanses stilā, Brēmenes pilsētas vecākais kvartāls , Brēmenes muzikanti – tas viss fascinēja ar savu senatnību un leģendām apvītajiem stāstiem. Profesionāli savu darbiņu darīja gan gids, gan mūsu tulks Sanita Brimerberga, interese par stāstījumu bija mums visiem. Aizkustinošs mirklis bija apstāšanās pie kādas akas netālu no Rolanda statujas, kurā, iemetot monētu, pilsētas viesus sveicināja visiem pazīstamie Brēmenes muzikanti – ēzelis, suns, kaķis un gailis. Šī naudiņa tiek ziedota labdarībai, tālab arī mūsu skolēni un jaunieši izmantoja iespēju paklausīties muzikantu „dziedāšanā”. Pilsētas apskates noslēgumā pusdienojām vecpilsētas restorānā „Klainer Ratskeller”, lai pēc tam brīvo laiku pavadītu katrs pēc savām vēlmēm. Priecēja, ka daudzi atgriezās pie Brēmenes muzikantiem, lai pieskartos pie ēzelīša kājām, kas simbolizē vēlēšanos vēl kaut reizi atgriezties šajā pilsētā. Pieskaroties ēzeļa purniņam, varēja iedomāties kādu vēlēšanos, kas noteikti piepildīsies. Domāju, ka mūsu jauniešiem bija ko vēlēties, katram ir savs sapnis un cerības, ko piepildīt. Jau pēc pirmās dienas sirdi sildīja viena jaunieša teiktais, ka šī ir viņa labākā ekskursija visos skolas gados.
5.aprīlis bija ļoti nozīmīga diena, jo mūsu delegācijai bija pieņemšana Vaijes Rātsnamā. Domes priekšsēdētāja otrā vietniece Ingrid Softy un atbildīgā par ārzemju delegācijām Bjanka Bekere pauda gandarījumu par ilgstošo sadarbību ar sadraudzības pilsētu Madonu un sveica mūsu skolēnus un jauniešus ar dāvaniņām – suvenīriem. Jau 20 gadus pastāv dažādās jomās šīs partnerattiecības starp Madonu un Vaiji, tālab varam būt lepni, ka tieši labākie no labākajiem skolēniem un jauniešiem pārstāvēja mūsu delegāciju šajā jubilejas gadā. Atbildot uzrunai, pateicāmies par jauko uzņemšanu un paudām prieku par piedāvāto plašo programmu, kurā mums ļauts daudzveidīgi iepazīt vācu kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju, izglītības sistēmu. Kā vislielāko ieguvumu uzsvērām - draudzības saišu stiprināšanu starp latviešu un vācu jauniešiem. Šī draudzība, kas aizsākās Vaijē, ir vērsta uz nākotni, jo jau rudenī vācu jauniešu delegācija būs jāuzņem mūsu mājās. Tikšanās noslēgumā nodziedājām latviešu tautas dziesmu „Bēdu, manu lielu bēdu”, pasniedzām Madonas novada Izglītības nodaļas darbinieku sarūpētās dāvanas. Tad bija kopīga fotografēšanās. Par mūsu ciemošanos Vaijē bija divas publikācijas vācu presē, kas ir apliecinājums, ka bijām gaidīti un godāti ciemiņi. Pēc nopietnā rīta cēliena devāmies uz Serengeti dabas parku. Tas bija lielisks piedzīvojums, ko baudījām ne tikai mēs, bet arī daļa vācu draugu. Dabas parkā 200 ha platībā iekārtotas dažādas dabas zonas. Braucot ar parka autobusu, bija iespēja pabūt Āfrikā, Eiropā, Amerikā, Krievijā, Dienvidamerikā, Āzijā, Austrālijā. Brīvi dabā varējām vērot ap 1500 dažādu dzīvnieku. Īpaši uzmanību piesaistīja žirafes, degunradži, ziloņi, lauvas, dažādas antilopju sugas. Varējām klātienē vērot, kā baro žirafes, degunradzi. Vienā no zonām varējām apmīļot kaziņas un poniju. Atsevišķi iekārtota pērtiķu māja, kurā kā šovu redzējām viņu barošanu. Tas bija ļoti amizanti. Parka teritorijā daudz domāts, lai būtu interesanti apmeklētājiem dažādos vecumos. Pēc iespaidiem bagātās ekskursijas dzīvnieku pasaulē skolēni un jaunieši metās draiskulīgās izpriecās, baudot dažādas atrakcijas un karuseļus.
Nākamajā dienā jau cits stāsts. Brēmerhāfenē Klimata mājas apmeklējums. Klimata mājas iekārtojuma princips ir tāds, ka varēja apskatīt un izbaudīt visu klimata joslu dabas apstākļus, uzzināt par tajās dzīvojošiem cilvēkiem, zinātnes atklājumiem utt. Šeit uzskatāmi bija parādīts, kā cilvēks kā radības kronis spēj sadzīvot ar pasauli – vienā brīdī esot dabas draugs, otrā – ienaidnieks. Klausīšanās, līdzdarbošanās, izpēte, visa izjušana konkrēti uz sevis– pamatnostādnes Klimata mājas apguvē. Otrā dienas daļa tika pavadīta ūdensatrakciju parkā „Ahoi”.
Ceturtdienā, 7.aprīlī, pēdējā diena tika pavadīta Lēstes skolā. Skolas direktors stāstīja par izglītības sistēmu savā pārnovadā. Katrā Vācijas daļā šī sistēma ir atšķirīga. Savā runā viņš īpaši uzsvēra, ka Lēstes skola, kurā mācās 1300 skolēni un strādā 100 skolotāji, ir skola bez rasisma. Te draudzīgi sadzīvo un mācās dažādu ādas krāsu pārstāvji. Ļoti savādi šķita tas, ka šajā skolā nebija zvana, stundas ilgums – 75 minūtes. Tā kā bija iespēja arī mums piedalīties stundās, bija interesanti vērot gan vācu kolēģu stundā izmantotās mācību metodes, gan audzēkņu uzvedību un interesi par mācību procesu. Kopumā secinājām, ka ir ļoti daudz atšķirīgā , bet ir arī kopīgais – visā pasaulē jaunieši ir līdzīgi – ar savu Es, saviem mērķiem un ideāliem.
Nemanot pienāca atvadu vakars. Uz to pulcējās viesģimenes, tika klāts bufetes galds. Savstarpēji notika iepriecināšana ar muzikāliem un literāriem priekšnesumiem. Vācu jaunieši bija sacerējuši dzejoli par mūsu ciemošanos. Savukārt mūsu skolēni un jaunieši aicināja visus vācu draugus dejot Laura Reinika dziesmas „Es skrienu” ritmos. Vēl skanēja pateicības vārdi gan no vācu skolotāju puses, gan no mūsu delegācijas skolotājām, bet vissirsnīgāk pateicību par skaisto piedzīvojumu visu mūsu vārdā izteica Raitis Ļebedevs no Ērgļiem. Mums visiem šis brauciens paliks ilgi atmiņā – gan jauniegūtie draugi Vaijē, gan sirsnīgā uzņemšana, gan brīnišķīgie iespaidi par Vāciju. Paldies Lāsmai Dumerānei par ceļojuma iespaidu aprakstu un Inetai Karavaičukai par interesanto notikumu iemūžināšanu foto.
Grupas dalībnieku vārdā paldies par finansiālu atbalstu sakām Madonas, Lubānas, Ērgļu, Cesvaines, un Varakļānu novada pašvaldībām. Paldies arī mūsu galvenajām brauciena organizētājām un koordinētājām – Madonas novada Izglītības pnodaļas vadītājai Solvitai Seržānei un jauniešu darba koordinatorei Madonas novadā - Nadjai Niedrītei. Gandrīz ik dienu no viņām saņēmām kādu uzmundrinošu vārdu un aicinājumu – ar prieku izbaudīt šo ceļojumu. Domājam, ka tas mums izdevās - visi esam atgriezušies mājās priecīgi, garīgi bagātāki, ieguvuši jaunus draugus.
Lai arī turpmāk izdodas tikpat skaisti braucieni!
Jolanta Pabērza – skolēnu un jauniešu grupas apmaiņas brauciena vadītāja.