Jānim Gavaram 100
iesūtīts: 2025.01.06 10:56
Decembra vidū pie lasītājiem nonāca dzejnieka, kultūras darbinieka un (operdziedātāja) Jāņa Zābera memoriālā muzeja “Vecais ceplis” pirmā vadītāja Jāņa Gavara (1924 - 1987) simtgadei veltīts izdevums “Kā ozols, kā liepa, pie Aiviekstes”. Izdevumā iekļauti simts autora dzejoļi, Ilzes Indrānes, Elīnas Koļesņikovas, Pētera Jurciņa, Alberta Antes atmiņu stāsti, Oļģerta skujas fotogrāfijas un ilustrācijas no Gavaru dzimtas arhīva, līdz šim nepublicētas notis Elgas Igenbergas, Artura Kloppes, Jāņa Novika un Ata Novika mūzikai ar Jāņa Gavara dzeju.Jau no bērnības Jānis Gavars apguva vijoles spēli, vēlāk - arī citu instrumentu skanējumu. Arī pirmos dzejoļus viņš uzrakstīja jau skolas gados. Dzejnieks savā īsajā radošajā mūžā izdevis vien divus dzejas krājumus “Labību apliecini” (1973) un “Bites lidojums” (1980), trešais dzejas apkopojums “Zemē iesētās dienas” (1994) izdots pēc dzejnieka nāves.
Pagājušā gadsimta 60.gados pazīstama bija Meirānu kapela “Baltie runči”, vēlāk – Gavara kapela, kas filmējās Latvijas Kultūras kanonā iekļautajā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
No 1974.gada desmit gadus līdz pat aiziešanai pensijā Jānis Gavars strādāja operdziedātāja Jāņa Zābera dzimtajās mājās - Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiālē “Vecais Ceplis”. J.Zāberam viņš ir veltījis dzejoļus “Zied dvēseļu zeme” un “Es nākšu vēl”. Strādājot muzejā, dzejnieks Jānis Gavars iepazinās ar tolaik populāro komponisti Elgu Igenbergu, kā rezultātā izveidojās radošā sadarbība. Abiem kopīgi dzima ideja veidot dziesmu ciklu – veltījumu Jānim Zāberam. Komponistes nošu krājumos atrodams dziesmu cikla uzmetums, kura nosaukums – “Pie Aiviekstes”. Dziesmu ciklā iekļautas vienpadsmit melodijas ar Jāņa Gavara dzejoļiem. Dzejnieka Jāņa Gavara dzeju iecienījuši arī Jānis Sildegs, Arturs Kloppe, kā arī citi komponisti, kuri dzeju ietērpuši savās melodijās.
“Lai gadi plūst kā ūdeņi uz jūru
Un sīku kārklu ziedus projām nes.
Kā ozols krastā bēršu zīļu pūrus,
Kā liepa ziedēšu pie Aiviekstes”
Ar šiem vārdiem dzejnieks, neparastais optimists, Meirānu puses dziesminieks Jānis Gavars atgriežas katru reizi, kad izskan Elgas Igenbergas plūstošā melodija. Skaļi un himniski vārdi pie kuriem dzejnieks turējies visu mūžu, tāpat kā pie savas dzimtās zemes. Kā ozols piebēris pilnus Aiviekstes krastus ar dzejas rindām un rāmi kā liepa, savu mūžu ziedējis un skanējis savā laimes zemē – pie Aiviekstes. Un, iespējams, tieši tāpēc Meirāni vēl aizvien ir vieta, kur vienkārši gribas būt! Un ja pēc simts gadiem būtu jājautā, kāds bija Jānis Gavars, nešaubīga būtu atbilde – kā ozols, kā liepa pie Aiviekstes.
Pagājušā gadsimta 60.gados pazīstama bija Meirānu kapela “Baltie runči”, vēlāk – Gavara kapela, kas filmējās Latvijas Kultūras kanonā iekļautajā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
No 1974.gada desmit gadus līdz pat aiziešanai pensijā Jānis Gavars strādāja operdziedātāja Jāņa Zābera dzimtajās mājās - Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiālē “Vecais Ceplis”. J.Zāberam viņš ir veltījis dzejoļus “Zied dvēseļu zeme” un “Es nākšu vēl”. Strādājot muzejā, dzejnieks Jānis Gavars iepazinās ar tolaik populāro komponisti Elgu Igenbergu, kā rezultātā izveidojās radošā sadarbība. Abiem kopīgi dzima ideja veidot dziesmu ciklu – veltījumu Jānim Zāberam. Komponistes nošu krājumos atrodams dziesmu cikla uzmetums, kura nosaukums – “Pie Aiviekstes”. Dziesmu ciklā iekļautas vienpadsmit melodijas ar Jāņa Gavara dzejoļiem. Dzejnieka Jāņa Gavara dzeju iecienījuši arī Jānis Sildegs, Arturs Kloppe, kā arī citi komponisti, kuri dzeju ietērpuši savās melodijās.
“Lai gadi plūst kā ūdeņi uz jūru
Un sīku kārklu ziedus projām nes.
Kā ozols krastā bēršu zīļu pūrus,
Kā liepa ziedēšu pie Aiviekstes”
Ar šiem vārdiem dzejnieks, neparastais optimists, Meirānu puses dziesminieks Jānis Gavars atgriežas katru reizi, kad izskan Elgas Igenbergas plūstošā melodija. Skaļi un himniski vārdi pie kuriem dzejnieks turējies visu mūžu, tāpat kā pie savas dzimtās zemes. Kā ozols piebēris pilnus Aiviekstes krastus ar dzejas rindām un rāmi kā liepa, savu mūžu ziedējis un skanējis savā laimes zemē – pie Aiviekstes. Un, iespējams, tieši tāpēc Meirāni vēl aizvien ir vieta, kur vienkārši gribas būt! Un ja pēc simts gadiem būtu jājautā, kāds bija Jānis Gavars, nešaubīga būtu atbilde – kā ozols, kā liepa pie Aiviekstes.
Informāciju sagatavoja J.Gavara mazdēls Aigars Noviks
© 2008-2025 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja