“Dabas daudzveidības straujā samazināšanās un klimata krīze prasa tūlītējus risinājumus mūsu ikdienā. Mēs vēlamies vērst uzmanību uz to, ka mūsu rīcībā jau ir lieliski risinājumi – tie, ko piedāvā daba, tāpēc ir ļoti svarīgi izprast dabas vērtību ne tikai estētiskajā un rekreācijas nozīmē, bet arī novērtēt tās sniegtos ekosistēmu pakalpojumus. Tāpēc mēs esam kopīgi ar iedzīvotājiem izvēlējušies 10 objektus, aplūkojuši, kāda ir to vērtība kā dabas kapitāla objektiem un tagad aicinām izvēlēties nozīmīgākos,” stāsta Latvijas Dabas fonda direktore Vita Anda Tērauda.
Madonā dabas kapitāla objektu vidū ir tādas visiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem pazīstamas vietas kā Smeceres sils, Kāla ezers, Mīlestības graviņa, kā arī, piemēram, Madonas reljefs, kas ir pamats gan lielākai dabas daudzveidībai, gan arī paver plašas iespējas vizuāli un funkcionāli pievilcīgai pilsētvides veidošanai. Tāpat izvirzītas dabiskās pļavas pie Dziesmu svētku skolas, Lubāna ezers, Aiviekstes upe un tās paliene, Teiču purvs, Kalsnavas arborētums. Protams, madonieši ir izvirzījuši arī Gaiziņkalnu – kā augstākā vieta Latvijā tas ir tūrisma objekts un latviskās identitātes daļa, taču šeit ir arī dabiskās pļavas un kā reljefa objekts tas sniedz devumu klimata regulācijā.
Balsošanas tiešsaistē pieejama šeit: https://ej.uz/dabaskapitalsmadona . Balsošana norisināsies līdz 6. augustam.
Balsošana klātienē notiks mūzikas festivālā “Zelta šlāgeris 2023” Madonas pilsētas estrādē Egļu ielā 1, 29. jūlijā no plkst. 17.00-20.00.
Aktivitātes tiek īstenotas projektā “Dabas kapitāls mūsu ikdienā”. Projektu finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Papildu informācija:
Dainuvīte Roginska
Projekta “Dabas kapitāls mūsu ikdienā”
komunikācijas speciāliste
Latvijas Dabas fonds
29191638
dainuvite.roginska@ldf.lv